Kas vēl nav bijis un noticis!

Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.

(J.Tabūne)

Klusumā svētā, 
Ziemsvētku Laime nāk Tavā sētā, 
Iededz liesmiņu savā sirdī, 
Dvēselē - gaismu, 
Ielaid šai brīdī, 
Tiem, kam gaiša un silta sirds, 
Spoži - 
Ziemsvētku zvaigzne mirdz!



Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai aiziet pie Tevis un palūko
Kā Tev šajos Ziemsvētkos iet.
Lai uzliek roku uz pleca
Un nekad to nenoņem nost,
Lai likteņa asie zobi
Brūces Tev nespēj kost !



Gribas lai baltā pasaulē balti sniegi snieg
Un pa baltiem ceļiem balti cilvēki iet,
Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst,
Un, lai baltas darbdienas balti svētki ir !

(I.Ziedonis)



Balts cilvēks šonakt pasauli paņem plaukstās
No tām iztsarojot baltu gaismu
Pasauli ieliek kā gādīga māte sev klēpī
Un klusi čukstot visus pasaules ļaudis svētī
Un sirdī ikkatram Ziemassvētku brīnumu steidz pavēstīt
Mūsu glābējs ir nācis pasaulē lai ikkatra grēks taptu tīrs
Un Tava sirds lai kā balta dūja aizlaižas debesu svētībā brīva!

(L.Brante)



Mirdz tālās zvaigznes debesīs
Midz sapņi sveču liesmiņās 
Mīt Ziemassvētkos cerība
ko svētā nakts spēj piepildīt!



Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk vecis ar granātu maisu.
Atnāca,uzlaida priekšnamu klusi,
Aiznesās tālāk uz kaimiņu pusi.



Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina, 
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.

(L. Breikšs)

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas palīdz.
Un mirdz.

(V. Egle)

Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznes lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds;
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.

(K. Skalbe)

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

(autors nezināms)

Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

(Rainis)

 
Lai mazais rūķis Tev kā burvis
Uz laimi paver visas durvis.
Lai paņemta tiek katra rūpe ļauna
Lai paliek bēdas rūķa paunā.



Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.



Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.



Šī nakts ir debess vārtus atvērusi
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku
Un naktī šai uz katra galvu klusi,
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.



Būs brīnumi ja vien tiem noticēsi, 
Būs laime tad, ja pratīsi to dot, 
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsi, 
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.